Nesenajā slēpojumā, sarunās ar satiktajiem cilvēkiem, nonācām pie visai savdabīga secinājuma… Tuberkuloze, Ahileja cīpslas plīsums, Infarkts… Vai tiešām atrasties blakus Mazajam Olem ir tik bīstami, vai tieši otrādi – bīstami ir neatrasties viņam blakus…? Šādas kaites piemeklējušas Mazā Oles līdzcilvēkus Latvijā un arī šeit Norvēģijā… Tiesa, brīžos, kad šīs kaites notikušas, Mazais Ole nav bijis tiešā tuvumā… Pēc šādām sarunām Mazā Oles piektdienas slēpošanaas biedrs sāka pārdomāt, vai ir prātīgi doties mežā kopā ar Mazo Oli… Lasītāju nomierināšanai varu teikt, ka ar slēpošanas biedru nekas ļauns neatgadījās… Toties Mazais Ole atkal demonstrēja efektīvākos slēpju apstādināšanas paņēmienus – down-falling un atklāja jaunu “no kalna nobrauciena” tehniku – side-sliding ; Drīz Mazais Ole būs meistars (varbūt ne tik labs kā Lielais Ole… ; ) bet meistars!!!
P.S. Mazais Ole jau jūtas gana labi Norvēģijas un Norvēģu starpā… Jo nu jau vairs iziet cauri universitātes kampusam bez vairākkārtējas sasveicināšanās ar dažādiem cilvēkiem nav iespējams… Tāpat arī mežā uz slēpēm nav iespējams pārvietoties nesatiekot un nepārmijot pāris vārdus ar paziņām… Priecīgi ; )
