Trešdienas – programmēšanas dienas un tirgus

jeb Mazajam Olem kaut kad ir arī jāmācās…
Protams, trešdienās ir programmēšana nav vīenīgā lekciju sarkastā, bet arī citas, piemēram, vismīļākā no visām – Tematiskā kartogrāfija, kurā pasniedzējs diemžēl pamanās gan nedaudz pagarlaikot un gandrīz pat iemidzināt, īpaši ja lekcija sākas 8:00… Sen Mazais Ole nav pieredzējis pasniedzēju, kas spēj tik lēni stāstīt visu informāciju… ir pieredzēti pasniedzēji, kas runā riņķī un apkārt un runā daudz, tādējadi pavadot turpat 5 minūtes pie katra slaida viņu prezentācijā, bet mums Pēteris pamanās 5 minūtes izstāstīt tikai to, kas ir slaidā un pie tam ļoti lēni… un pa vidu vēl pāris reizes pārprasīt vai mēs saprotam, sekojam līdzi un esam ar viņu, jo visi izskatās pagalam samiegojušies… bet rezultātā jau tāpat lekcija ir novadīta, viss ir izstāstīts, tikai izteiksmes veids varētu būt nedaudz labāks!
Atgriežoties pie programmēšanas, ar ko parasti noslēdzas trešdienu studijas, tad jāsaka, ka Mazais Ole neko nesaprotot no programmēšanas un noteikti esot ar tehniku uz Jūs, ir pamanījies visus uzdevumus paveikt ātrāk nekā kursa biedri ar jūtamām iepriekšējām programmēšanas zināšanām… un bieži vien pēc tam nākas palīdzēt citiem un izskaidrot kāpēc tā un ne savādāk… Mazais Ole ir slikts izskaidrotājs un tādējādi jau kuro reizi pārleicinājās ka skolotāja vai pasniedzēja darbs nav priekš viņa! bet gandarījums trešdienu pēcpusdienās ir liels, jo kaut kas ir izdevies jomā, kurā lācēnam nav nekādu priekšzināšanu un saprašanas : )

Bet nu pie patīkamākās dienas daļas – brīvā pusdienlaika un tirdziņa apmeklēšana… Tirdziņus trešdienās var atrast turpat katrā Karlsruhes laukumā, gan Europaplatz, gan Marktplatz, gan vēl citur… vajag tikai meklēt. Un tā atmosfēra tur ir patīkama… smaidīgi cilvēki, svaigi dārzeņi, augļi, gaļa, zivis… garšvielas, tēja… ko tikai sirds vien kāro… Un kā zināms Mazajam Olem tīk gastronomiskās izvirtības…
Pēdējā laikā gan Mazais Ole kaut kā nemanot ir pārgājis uz salātu diētu un jūtas pārsteidzoši labi! un kur gan vislabāk iegādāties salātus kā vietējā tirdziņā no zemniekiem nevis pārbāztā lielveikalā, nezinot no kuras pasaules malas īsti tie dārzeņi nāk!

Otrdienas – arī Karlsruhe var orientēties

Otrdienas Mazajam Olem ir īpaši mīļas!
Neskatoties uz garo dienu skolā, kā patīkams dienas noslēgums ir otrdienas orientēšanās treniņi ar universitātes jeb KiT orientēšanās sporta grupu. Lai gan Mazais Ole pēc pēdējā gada Norvēģijā un arī pāris iepriekšējiem Latvijā vairs nejūtas tik labi un bija nolēmis ietuēt nelielu orientēšanās pauzi, īsti iespējams tas nav… Un nu otrdienu pēcpusdienas tiek pavadītas jaukā kompānijā lukturīšu gaismā, kas parasti noslēdzas ar kopīgām vakariņām kādā krogā un diskusijām par un ap orientēšanos…

Šajā otrdienā, spītējot lietum, tika aizvadīts arī pirmais kartes treniņš…

Pirmdienas – Parlez-vous français?

Kā var noprast no virsraksta, pirmdienas ir franču valodas dienas. Protams, neizpaliek arī studijas kā tādas, taču franču valodai pirmdienās ir liela loma, pie tam noslēdzošā lekciju sarakstos… Nevarētu teikt, ka Mazais Ole spēj tekoši runāt franciski, bet ir vēlme to spēt pēc gada… redzēsim kā būs. Pagaidām jāiztiek ar kaut ko no stila – Je mappel Ole Brumm…

Bet šī pirmdiena ar franču valodu nenoslēdza savu francisko stilu. Tieši pēc nodarbību beigām mazā draugu kompānija devās uz īstenu Elzasas provices gardumu pagatavošanu un nobaudīšanu, tiesa tepat vien Karlsruhe kopā ar franču draugiem. Flammkuchen…

Svētdienas – atpūtas dienas

Nav jau tā, ka ne piektdienas, ne sestdienas netiek pavadītas atpūšoties, vienkārši reizēm ir vajadzīga atpūta no pašas atpūtas jeb, respektīvi, pavadīt laiku fiziski un garīgi atpūšoties, veltot lielu uzmanību pašsajūtai…
Šodien Mazais Ole iegrimis noskaņu pasaulē… kāda laba filma, laba mūzika, jaukas ainas, sveču gaisma un silta tēja tam visam klāt! Mazā Oles svētdienas idille… jau Norgē esot tā tika pieminēta diezgan vizuālā veidā , tiesa toreiz runājot par ziemas svētdienu, taču lielu daļu no tā var attiecināt arī uz svētdienām kopumā…

Šodienas noskaņa balstās uz ainavas fotogrāfiju un mūzikas savienojumu, kas lieliski atspoguļojas Citādā Latvijā. Kāds ir to redzējis? Fantastiski… fona mūzika ļauj tik labi atslābināties no visa kaut paklausoties tikai piecas minūtes…

Sestdienas – izbraukumu dienas

Kā jau Mazais Ole vakar minēja, katra diena šeit Karlsruhē iegūst savu īpašo statusu un sestdienas ir izbraukumu jeb ekskursiju dienas.
Sākās jau ar pagājušās nedēļas ekskursiju pa pašu Karlsruhi, bet šodien jau devāmies nedaudz tālāk… Pēc nelielas apspriešanās tika nolemts doties uz tepat netālu kaimiņos esošo Strasbūru…

Piektdienas – muzeju dienas

Katra diena šeit Karlsruhe iegūst savu īpašo statusu, īapši esot kopā ar lielu daudzumu apmaiņas studentu, kas mācības ar katru dienu arvien vairāk nobīda otrajā plānā. Mazais Ole to atļauties nedrīkst, taču nevar jau liegt arī kādu izklaidi vai kultūras programmu… Tāpēc piektdienas ir kļuvušas par muzeju dienām. Pamatā gan tam ir citi iemesli, mazākais no tiem ir tas, ka piektdienās Mazajam Olem universitātē lekciju nav, tomēr dienu vajag saturīgi aizpildīt; taču ir arī krietni svarīgāks iemesls – piektdienu pēcpusdienās sudentiem ieeja muzejos ir par brīvu… Tas visnotaļ ir patīkami. Tiesa cenas arī ikdienā nav ļoti augstas, tomēr ja tev nav jāmaksā vispār, motivācija un vēlme apmeklēt muzejus ir vēl lielāka. Tas nebūt nav siktākais, ko varētu darīt piektdienas pēcpusdienā…

Karlsruhe

Mazajam Olem jau ir zināms, ka patīkamāk lasīt ir personīgos piedzīvojumus nevis teorētisku aprakstu, konspektētu iz vikipēdijas, bet nu, tomēr… (vikipēdija nebūs!)

Karlsruhe, atrodas Baden-Württemberg federālajā valstī, Reinas upes ielejā,  netālu no Francijas robežas. Pilsēta atrodas uz 49. paralēles, kas Mazajam Olem šķiet īpašas pieminēšanas vērts fakts. Iedzīvotāju skaits ~ 290 tūkstoši… ģeogrāfiskā ziņā kompakta, vismaz centrālā daļa, tai pat laikā sastāvoša kā no vairākām mazām pilsētiņām, kuras visas ir savdabīgas, apskatīšanas vērtas, ko var viegli izdarīt izmantojot sabiedrisko transportu.

Face control

Jau labu laiku Mazo Oli nomoka šī doma/ideja vai kā lai to nosauc… Nezinu vai kādam citam tādas sajūtas/asociācijas kādreiz ir bijušas…

Īpaši to piefiksēju Norvēģijā, ko gan varēja skaidrot ar to, ka ilgi prom no mājām, jauna vide utt… Šobrīd apstākļi ir līdzīgi, tiesa Lācēns ir tikko kā ieradies šeit, bet nu vide jauna, apstākļi jauni un ne mazums problēmu…
Pie šādiem apstākļiem ir tikai dabiski, ka gribas sev apkārt pazīstamas sejas un cilvēkus… Un laikam jau ir tā, ka, ja ko ļoti vēlas, tad to var arī iegūt, respektīvi šajā gadījumā arī ieraudzīt sev apkārt pazīstamas sejas vai vismaz šķietami pazīstamas, jau kur redzētas…

Sajūtas līdzīgi kā Norvēģijā, ej pa ielu un šķiet pretī nāk kāds Latvijā pazīstams cilvēks, parasti paziņa, draugs… Bet nu jau pretī nāk arī Norvēģijā pazīstami cilvēki un nebūt ne tuvu draugu kategorijā ietilpstošās personas… Varbūt arī kāda pazīstamā seja ir tiešām šeit uz vietas iepriekš redzēta, bet nu… un šādā situācijā sajūtas ir dīvains, jo īpaši tad, kad atklājas, ka šīs ir pavisam citas sejas, kas pieder pavisam citiem cilvēkiem…

Oktobris +20°C

Jau kuro dienu Mazais Ole izbauda to, no kā vasarā izvairījās – saules siltumu… Ja vasarā mājās esošie vairāk kā 30° bija neizturami, tad šobrīd var teikt, ka Oktobris ar saviem 20° ir vairāk kā patīkams. Tai pat laikā jāsaka ir tāda zināma un jūtama atšķirība, jo, kā reiz pirms apmēram gada, oktobris tika pavadīts ar pirmo sniegu kaut kur tālu prom ziemeļos (vismaz no šejiens tas sanāk tālu). Tāpat varu teikt – var just, ka nu esmu tuvāk dienvidiem…

Ja līdz šim likās, ka vēsā temperatūra ir tieši laikā un Norvēģijas klimatiskie apstākļi ir vienkārši perfekti, tad šobrīd arī Karlsruhes pašreizējiem laikapstākļiem nav ne vainas. Taču ja tie saglabāsies tādi ilglaicīgi, tad būs vien jāpārceļas atpakaļ uz ziemeļiem, jo Mazais Ole tomēr ir vairāk ziemeļu lāčuks un ziemu bez sniega un ļoti ilgstošu rudenspavasari neizturēt… Kā saka – kas par daudz, tas par skādi. Tomēr ir jauki, ka mums ir tā gadalaiku maiņa. To pat pie saules 365/366 dienas gadā pieradušie atzīst.