Otrdienas Mazajam Olem ir īpaši mīļas!
Neskatoties uz garo dienu skolā, kā patīkams dienas noslēgums ir otrdienas orientēšanās treniņi ar universitātes jeb KiT orientēšanās sporta grupu. Lai gan Mazais Ole pēc pēdējā gada Norvēģijā un arī pāris iepriekšējiem Latvijā vairs nejūtas tik labi un bija nolēmis ietuēt nelielu orientēšanās pauzi, īsti iespējams tas nav… Un nu otrdienu pēcpusdienas tiek pavadītas jaukā kompānijā lukturīšu gaismā, kas parasti noslēdzas ar kopīgām vakariņām kādā krogā un diskusijām par un ap orientēšanos…
Šajā otrdienā, spītējot lietum, tika aizvadīts arī pirmais kartes treniņš…
Karte lasījās dīvaini, lai gan var jau pieņemt, ka bija tumsa un Mazais Oles nav radis pie orientēšanās tumsā…, taču jāsaka, ka pāris kartes apzīmējumi likās interesanti… Tāpat sprinta kartē distance ar 40kp un aptuveni 7km, kas, balstoties uz Mazā Oles ilgo orinetēšanās pieredzi, tika piešķirta neapdomājoties, tomēr bija mazliet par daudz. Punktu blīvums liels, ko labi var redzēt arī kartē, tāpēc numerācija tikai pie katra piektā punkta… būtu bijis vērtīgi, ja būtu vēl arī pie pirmā, citādi stāvēšana startā un mēģināšana izprast kurā virzienā tad īsti jādodas paņēma daudz laika! 
Apvidus arī interesants, distances sākums pa jauki apgaismoto universitātes ciemata teritoriju, kur tikai jāmēģina saprast kurai mājai pa kuru pusi jādodas, toties turpinājums bija daudzsološs – beigu daļa pa parku/mežu, kurā normāli pat dienas laikā lācis iekšā nelīstu, bet ko tikai nedarīsi nakts melnumā… 
Par nožēlu jāsaka, ka Mazā Oles karte šō distanci nepārcieta… tāpēc arī pāris KP vienkārši nesanāca paņemt… rezultātā aptuveni 50 minūtes pavadītas distancē, kuras garums šobrīd jau ir nenosakāms… un secinājums, ka nakts nav priekš Oles! toties pāris vietas gribētu apskatīt dienas gaismā, jo kaut kas tur likās dīvains…
Kartes treniņa noslēgumā jauka pasēdēšana sporta centrā ar Zwiebelkuchen jeb kaut ko līdzīgu sīpolu plātsmaizēm un bezgalīgām sarunām par un ap orientēšanos. Patīkami!
Starp citu, kā sauc Francijas izlases treneri?
