Pirms ļoti ilga laika Mazais Ole filozofiski prātoja par robežām – administratīvām, fiziskām, emocionālām,vietējām, starptautiskām un kādām vēl tik ne. Lielākoties tomēr tik uz papīra jaušamām un par robežu nojaukšanu un tad nu šajā aspektā gribas pie tā atgriezties. Pirms nedēļas vai divām, nespējot pretoties savai mīlestībai pret kartēm, Mazais Ole iegādājās vēl vienu papildinājumu savai atlantu kolekcijai – Deutschlandatlas. Šķiet nosaukums jau vien izsaka visu.
Vairāk kā 200 kartes par dažādām tēmām, lai varētu ļoti labi iepazīt Vāciju – gan fiziski, gan ekonomiski, cilvēciski un vēl pāris citos veidos, bet pats galvenais vēsturiski un tiešā saistībā ar robežām.
Te nu nebūtu jāsaprot, ka atlantā ir dažnedažādas vēsturiskās Vācijas kartes dažādos laika posmos un dažādās valsts robežas. Tiem, kas lasījuši Mazā Oles rakstu par robežām, šādām domām nevajadzētu prātā rasties un būtu daudz maz skaidrs, ka robežas tomēr ir mazliet “gaisīgāks” jēdziens Mazā Oles izpratnē.
Turpat pusgadsimtu Vācija nebija tā Vācija, ko mēs pazīstam šodien. Tā bija citāda Vācija gan politikas, gan ekonomikas, gan cilvēku ziņā. Tās bija divas Vācijas ar dažādiem nosaukumiem un striktu robežu pa vidu. Starp citu tur Mazais Ole pabija nelielā pārgājienā pirms ziemassvētkiem – vietā, kur šī robežas šķērsoja Harca kalnus un kur bija nozīmīgs robežpostenis… bet ne par to ir stāsts. Un šeit ir jāatgriežas pie Deutschlandatlas.
Deutschlandatlas kartes sastādītas balstoties uz aktuālajiem datiem par dažnedažādiem iedzīvotāju, ekonomiskajiem, sociālajiem rādītājiem pārsvarā uz 2009. gadu – var teikt gandrīz pavisam jaunas un zinot tendenci nojaukt robežas Eiropā un veidot vienotu sistēmu ir pat liels pārsteigums redzot, cik atšķirīgas joprojām dažnedažādos rādītājos ir “abas Vācijas”. Lielajā daļā karšu nav nepieciešams novilkt to robežu, kas pastāvēja turpat pusgadsimtu – tā tur jau ir, atspoguļotajā informācijā atšķirības ir vairāk kā iespaidīgas.
Un tad pārņem tādas tīri filozofiskas pārdomas – ja jau vienas valsts ietvaros joprojām nevar tikt nojaukta tā robeža, kas pastāvējusi ilgstoši, kā gan var nojaukt robežas starp dažādām valstīm un mākslīgi veidot vienotu “organismu”? Kā var vēlēties, lai šī sistēma/savienība strādātu, ja pat vienas valsts piemērs acīmredzami nestrādā? pie tam pie šīs vienas valsts ir strādāts jau vairāk kā 20 gadus, bet pie visas sistēmas, kurā iederamies arī mēs, mazāk kā 10 gadus… Un nav būtiski, ka sistēma pati par sevi pastāv jau vairākus gadu desmitus… un šobrīd rodas sajūta, ka sistēma vairāk šķeļas nevis vienojas un tas viss jau ir tikai šo atšķirību dēļ, kuras pastāv neatkarīgi no tā, kāds ir oficiālais robežu statuss. Ne velti robežas reiz tika novilktas…
Februāris 19, 2012 plkst. 18:39
“Ne velti robežas reiz tika novilktas…”
Austrumvācija jau tika izveidota iespiedu kārtā, un, kā jau tādās reizēs notiek, ne jau balstoties uz kādām dabiskām robežām (kas lielākoties vispār ir pakāpeniskas). Pēc sadalīšanas šīs atšķirības sāka veidoties. Līdz ar to derētu blakus kāda karte, kas atspoguļo situāciju pirms 2. pasaules kara, kur šādas atšķirības nav redzamas (to mazināšana bija pamatuzdevums pēc apvienošanas, veltot ne mazums līdzekļu). Vienīgi jāsecina, ka nošķirot atšķirības izveidojas ātrāk, nekā tās mazinās apvienošanas rezultātā…