Veselības stāvokļa un laikapstākļu korelācija

Pāris dienas aizvadot +20° un augstākā temperatūrā un tagad nedaudz lietainos un maija mēnesim temperatūras ziņā piemērotākos laikapstākļos, mazais lācis ir nonācis pie diezgan savdabīga secinājuma. Veselības stāvoklis, vismaz Olem, ir apgrieztā veidā pakārtots laikapstākļiem. Ko tas nozīmē? Pavisam vienkārši – +20° mazajam Olem pasliktinās pašsajūta un noved pat pie saaukstēšanās, savukārt vēsākais un lietainais laiks – pie atveseļošanās. Dīvains tas lācis… Protams, var jau teikt, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet līdzīgas pazīmes novērotas arī agrāk un tik daudz sakritībām pat mazais Ole netic. Tad nu atliek vien cerēt, ka strauji tuvojošā vasara nebūs pārāk karsta vai arī ar steigu jāmaina dzīves vieta…

Vācija…

Lai arī cik ļoti Mazajam Olem patiktu un ne tikai patiktu Norvēģija, šobrīd mazais norvēģu lācis izmēģinās Vācijas piedāvātās iespējas… Daudzējādā ziņā tās protams nebūs tādas kā Norvēģijā, taču reizēm ir vērts pamēģināt ko jaunu…

Pirmie iespaidi jau ir gana daudzšķautņaini, lai varētu par kaut ko liecināt, jo viss vēl ir tikai pašā sākumā… Norvēģija jau šajā aspektā bija pārāka. Jācer, ka Vācija spēs revanšēties… Taču tas nepavisam nebūs viegli.

Mazliet sirreālisma… ar Norgi sirdī

Sen Mazais Ole nav neko rakstījis, un tam ir savs pamatots iemesls – jau sākotnēji Mazais Ole bija nolēmis rakstīt tikai tad, kad bija prom no ierastajām mājām, respektīvi esot Norgē… Taču vakardiena parādīja, ka arī esot uz Latvijas zemes Mazais Ole ir Mazais Ole un vēlas padalīties ar citiem savos piedzīvojumos…

Tātad vakar braucot uz centru 4. tramvajā – nu jā, ir jau gan nepierasti atkal tik lielā mērā lietot transportu, taču atšķirībā no Trondheimas, šeit Mazajam Olem nav velo un distances arī ir lielākas… tad nu, atgriežoties pie brauciena 4. tramvajā, pie Maritima uzvaras parkā tramvajā iekāpj 4 jaukas dāmas, ārzemnieces. Tas manāms jau uzreiz – ģērbšanās stils, izturēšanās un sarunas… Nav jau zolīdi noklausīties citu sarunas, bet nevar nemanīt, ka dāmas runā norvēģiski… uzreiz pārņem sajūta kā mājās esot… tā mīļi un sirsnīgi… ir tā ziemeļu zeme sirdī…

Tad nu tādas mierpilnas un smaidu sejā pavadošas sajūtas ieskauts Mazais Ole krastmalā izkāpj no tramvaja un dodas Vecrīgas virzienā… nedaudz līst lietus – tā maigi smidzina, nu tā kā Trondheimā… apkārt cilvēki steidzas, mašīnu riepas bremzējot jūtami slīd uz mitrā bruģa… rātslaukumā pie statujas kāds spēlē saksafonu, kāds to visu filmē, kāds vienkārši vēro un klausās… un pavisam mierīgi Mazais Ole tam visam pa vidu, ar domām un sirdi pavisam kur citur…
un pārņem tāda sirreāla sajūta – ka esi un tai pat laikā neesi tur kur tu esi… tu uz visu skaties no malas, kaut esi tajā iekšā, tomēr tevi neskar ne tirdziņi Vecrīgā ar daudzajiem cilvēkiem, viņu balsīm un citiem trokšņiem, ne māju skatlogi tevi uzrunā… šķiet arī saksofonists rātslaukumā nācis no citurienes… un Ole tam iziet cauri, bet neviena nemanīts un vecpilsētas dzīvi netraucējot…