Tiem, kas seko – solītais turpinājums…

Tiesa, pagājusi jau vēl viena diena vairāk, taču neliels ieskats Mazā lāča 13.08.2010…

Kārtējo reizi nākas atzīt, ka trīspadsmitās piektdienas Olem ir vairāk veiksmīgas nekā neveiksmīgas ; ) no rīta testa distance tikai faktiski nolidota – jā, lai ko neteiktu visi citi, Trondheimas meži ir Mazā Oles meži, un tie purvi – mmm…
Arī dienas turpinājums bija jauks – kārtējā saulainā diena… izdevās pat pasnaust pirms pēcpusdienas darba cēliena…
Par pēcpusdienā paveikto – pašiem prieks, cerams arī citi nu jau šodien to novērtēs lielajā noslēguma pasākumā…
Melnais kaķis tieši Oles priekšā piebremzēja nevis pārskrēja pāri ielai… sakritība? jeb tomēr likumsakarība…
Arī velosipēds klausīj alabāk un ātrāk kā parasti… Vai Mazais Ole ir stiprs?
Tāpat tika sagaidīti jaunie “zvēriņi” Trondheimā studentu gaitās, tiesa tas prasīja aktīvu telefonisku komunikāciju starp vairākiem cilvēkiem – ko mūsdienās iesāktu bez mobilajiem telefoniem?
tāpat ilgi gaidīta un tomēr negaidīta tikšanās vakarā : )

Laikam vēl sīkāk atskaitīties nevajag ; ) tikai vakarpusē visam noslēgumā atspirdzinošs lietus… sen jau vajadzēja… skaista un darbīga piektdiena un ne maņas no negatīvām lietām… šķiet 13 tiks iemīļots vēl vairāk kā līdz šim…

Ar riteni purvā

Pēdējā laikā kaut kā arvien vairāk to velo piedzīvojumu Mazajam Olem…bet šķiet neviens nespēs pārspēt šodienas…

Dodoties veikt fotodokumentāciju projekta vajadzībām vienā no tuvējiem Trondheimas  mežiem, precīzāk Estenstadmarka, Mazais Ole iebrauca ar riteni purvā…
Tā kā šobrīd sēžu mājās pie datora un šo rakstu, tad var secināt, ka Mazajam Olem viss ir kārtībā, par laimi jāsaka, ka arī ritenim! Vispār Mazais Ole šodien veica savā ziņā pat ekstremālu treniņu un noteikti vairāk kā veloorientēšanās būtu pieņemami – tādus bezceļus… Purvs jau ir tikai viens sīkums, vēl jau visādi izcirtumi, meži dažādā biezumā, nogāzes dažādā stāvumā, ceļi un bezceļi… Tam visam šodien Mazais Ole izcīnījās cauri ar velo…

Varētu teikt, dulls tas lācis, bet ko lai saka par tiem pārējiem, kas ar velo pārvietojušies tieši turpat, jo pat purvā varēja sazīmēt vismaz vēl 3 citu velosipēdu atstātās pēdas… Lai gan – no Norvēģiem visu ko var sagaidīt…

Bet patīkami pārsteidza mājupceļš, kad lejā no kalna varēja satikt tik daudzas pretīmnānošas smaidīgas sejs, pie tam pārsvarā bērni ar lielām somām, guļammaisiesm, teltīm un paklājiņiem… Rādās, ka augšā taps vismaz Kāpas tipa telšu pilsētiņa (savējie sapratīs)… Līdz ar to var teikt, ka brīvdienas ir sākušās arī Norvēģijā! Bet Mazajam Olem atlicis sakravāt somas pēc veiksmīgās pēdējās ekspotīcijas un rīt doties iekarot citu ziemeļu zemi… Vismaz pagaidām…

bet… gaidām atgriešanos…

Sniegs gandrīz nokusis…

… un Mazajam Olem laimējies atklāt orientēšanās sezonu ne tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā! Varētu teikt, ka ar to pavasaris ir pa īstam sācies…

LedusVabole…

Šodien Mazajam Olem bija Liels pārsteigums – tikšanās ar jaunajām LedusVabolēm… : )

Mazais Ole laiski izlaidies gultā skatās filmu, kad pēkšņi izdzird zvanu pie durvīm… “Dīvaini, es taču nevienu negaidu,” nodomāja Ole un turpināja skatīties filmu… Tad pēkšņi kāds klauvē jau pie istabas durvīm… Aizdomīgi… Tiešām viesi nebija plānoti… Aicinu iekšā un tas izrādās Felix ar divām kastēm ar LedusVabolēm… Pareizi, vakar taču Felix izsūtīja epastu, ka LedusVaboles ir pienākušas… Rakstīja, ka saņemt var vai nu viņa kabinetā universitātē vai arī no šodienas pie viņa mājās… Pavisam noteikti negaidīju piegādi uz mājām… Bet prieks… Tagad Mazajam Olem ir divi pāri ar LedusVabolēm… Smukas : ) Jāgaida tikai pirmā izdevība izmēģināt darbībā…

Pirmdiena

Hei, hei…

Mazais Ole labu laiciņu neko nav rakstījis, bet nav jau tā, ka nebūtu ko rakstīt, patiesībā ir pat itk daudz notikumu, ka nezin ar ko lai sāk… Laikam jau ar to, ka jāapsveic visi ar veiksmīgu (?) gada 39. nedēļas iesākumu : ) Mazajam Olem gan ir cits priekšstats par pirmdienām – pārāk grūtas un smagas viņas vienmēr pēc nogurdinošajām taču super jaukajām nedēļas nogalēm, īapši jau tāpēc, ka 8:15 jau jāsēž universitātē un jāizbauda Geodesi… Nu nav viegli… Labi, ka šādos brīžos palīdz tas, ka Norvēģijas augstskolās lekcijas tiek dalītas divās daļās ar pauzi pa vidu, tas tiešām noder, lai negulētu lekcijas laikā… Miegs gan nāk, bet kā tu gulēsi, ja lekciju lasa tikai 4 cilvēkiem…

Mazajam Olem tā tiešām gribētos pirmdienu rītos… Un šī pirmdiena jau nebija izņēmums, tomēr sanāca nokoncentrēt uzmanību un pat izcelties lekcijas laikā ar pāris gudrām lietām : )

Bet kāpēc Mazajam Olem tieši šajā pirmdienā bija tā ds nogurums? Pie tā vainīga pēdējā nedēļas nogale un le Tour de Trondheim… : )

Viena tiešām fantastiska nedēļas nogale ar superīgu laiku, maksimālu fizisku slodzi, pat 2 stundām mežā, purvos, kalnos, klintīs… tirgošanos un gaļas cepšanu pēc tam un garšīgām kūkām noslēgumā… Daudz un dažādām, arī šokolādes… Nu kā kam tādam var pretoties? Tāpat arī tiešām fantastiskie laikapstākļi, kādi Norvēģijā bieži negadās, neļāva sēdēt mājās un vnk neko nedarīt, gulēt vai mācīties… Papildus sportiskajām aktiviātēm mežā vēl klāt nāca arī paliels izbraukums ar velo, veikalu ķemmēšana un waterproof apģērba iegādāšanās, bez kura arī Norvēģijā ir grūti… Tad nu Mazais Ole tika pie jaukas rozā jaciņas… Jā, nav tā kā īstā Mazā Oles krāsa, bet cena bija pārāk vilinoša… Un kā teica kolēģi – nemaz jau tik slikti neizskatās… ; )

Pagaidām tas tā kā būtu viss… īsumā! Bet Pirmdiena vēl nav galā ; )

Īsa pamācība mīlēšanā…

… jeb, kas mūs sagaida WOC 2010 Trondheim, Norway

4-tā, kas varēja būt arī 2-trā…

… vieta šodienas KM 2009 jeb reģionālā čempionāta sprinta distancē… Tā gan ir vieta tiešām reģionālajā konkurencē nevis starptautiskajā… Šobrīd Trondheimas apkārtnē notiek oficiālā WOC 2010 trenniņnometne, tāpēc ir gana daudz valstu izlases vai vismaz tām tuvu stāvoši sportisti. Šodien gan lielāku pārsvaru gan distancē, gan rezultātos izrādīja čehu sportisti, kas bija savā spēcīgākajā sastāvā… Arī Mazais Ole distancē paspēja pamēroties spēkiem distancē ar pāris jau minētās valsts izlases pārstāvjiem jāsaka viens – šoreiz distancei spēks pietika un ātruma ziņā, ja salīdzina ar līderiem nemaz tik ļoti Mazais Ole neatpaliek… problēmas ir ar kļūdu nepieļaušanu šādā ātrumā… skaidrs pie kā jāpiestrādā! (tas arī bija galvenais 4. vietas iemesls – tās apmēram 2-3 minūtes) Pamazām sāku arī pierast pie savadabīgā Norvēģijas pamata – gana mīksts un vietām akmeņi, un mētras… jā… patīkami. Tiešām gandarījums, ka fiziski ir spēks beidzot, vismaz priekš meža sprinta distances… Kā būs garākās distancēs to redzēsim rīt… Pat iepriekšējās nakts tusiņš neko daudz neietekmēja Mazā Oles sniegumu Bet lielākais prieks Mazajam Olem ir par to, ka viņš sadraudzējās ar somu meiteni – Bodil kā jau Mazais Ole ir pamanījis – spēcīga konkurence un treniņu kompānija un tas taču ir tikai labi!!! Bet nu nekas jau tā vai tā nav labāks par Norvēģijas skaisto dabu un apvidu… Un tas nekas, ka bija apmācies un mazliet pelēcīgas krāsas. Arī tas ir skaisti Vispār poztīvām emocijām pildīts lietainās piektdienas vakars, ir vērts pasmaidīt… jo īpaši gaidot rītdienu…

Lācim laikam būs jākļūst par kalnu kazu…

Šodienas treniņš bija gana smags un interesants, bet vispār Mazajam Olem daudz nav ko teikt… Lācim laikam būs jākļūst par kalnu kazu… tas laikam izsaka visu… Smagāku treniņu un pat sacensības sen Mazais Ole nebija piedzīvojis… Bet ja ieslīgstam detaļās, tad ar orientēšanās tehniku Olem viss ir kārtībā, tikai ar to pārvietošanos un tās ātrumu šajā apvidū ir kā ir… jāmācās un jātrennējas… Bet nu otrā treniņa daļa bija visineteresantākā… Trešajai gan ar spēka rezervēm bija kā bija, tomēr es to paveicu tikai nieka stundā un apmēram desmit minūtēs… Lūk neliels ieskats:

Tā diena ir klāt…

Vēl mazliet un sāksies… pa īstam…

Saldais ēdiens

To tiešām tā var nosaukt un tam nav ne vismazākā sakara ar neko gastronomisku, kulinārisku vai visādi citādi ar vēderu baudāmu protams, ja neskaita dažnedažādās sēnes un ogas zem kājām!